balets pēc A.Čehova lugas
ar D. Šostakoviča, P. Čaikovska,
A. Skrjabina, E. Glenī mūziku.

KAIJA

Maskavas Akadēmiskais K.S. Staņislavska
un Vl.I. Ņemiroviča-Dančenko mūzikas teātris
kopā ar Latvijas Nacionālas operas orķestri

Horeogrāfija, dekorācijas, tērpi, gaisma: Džons Noimaijers
Diriģents: Fēliks Korobovs

Lomās: Tatjana Černobrovkina, Dmitrijs Hamzins, Dmitrijs Romaņenko, Georgijs Smiļevskis, Valērija Muhanova, Artūrs Pjutseps, Levans Kasradze, Irina Belavina, Nataļja Krapivina, Sergejs Manuilovs, Ņikita Kirilovs, Anna Voronkova, Dmitrijs Kazamirovs, Ilja Urusovs, Dmitrijs Žuks, Sergejs Gomans, Konstantīns Semenovs, Aleksejs Popovs, Oksana Kardaša, Marija Potapova, Ksenija Šiladžjana, Anastasija Peršenkova, Aleksandrs Daševskis.

Pianiste: Olga Sokolova
Vijoles solo: Natālija Frolkina
Čella solo: Andrejs Krasiļņikovs

Izrādes garums 2 stundas 20 minūtes

„Kaijā” ir tas viss, kas ļauj krievu baletam amerikāņu-vācu horeogrāfu uzskatīt par tautiešu tradīcijas turpinātāju: literārs sižets, divās daļās izvērsta kompozīcijas darbības, puantes, bagātīgas dekorācijas un kostīmi, kā arī varoņu garīgie pārdzīvojumi.

„Kaija” ir auglis horeogrāfa ilggadīgajai mīlestībai pret krievu kultūru un literatūru. Tajā pašā laikā izrādē uzreiz redzams iestudētāja ārzemnieka akcents. Maz ticams, ka Krievijā kāds Čehova lugu iestudētu ar Šostakova mūzikas izlasi, sākot no Otrā klavierkoncerta līdz operetei „Maskava, Čerjomuški” un 15.simfonijai (izrādē arī skan Čaikovska, Skrjabina un Glenī mūzika, pēc kuras savu baletu „Kaijas dvēsele” iestudējis Kostja Trepļevs). Noimaijera izrādē tik pat kā nav Čehova mājīguma, kaut arī scenogrāfija brīnumaini ietilpīgi rada noskaņojumu. Šajā „Kaijā” nav nekāda ekvivalenta Čehova beznozīmīgo vārdu pārbagātībai, no kuriem nemanāmi dzimst traģēdija.

Noimaijera „Kaija” ir balets par jaunas mākslas, jaunas dejas rašanos. Un kaut arī pats horeogrāfs ne vienu reizi vien ir atzinies mīlestībā uz klasisko baletu, reti kurš tik kodolīgi un vienlaikus apburoši to parodē, kā to dara Noimaijers, apvienojot Trigorina izrādē „Kaijas nāve” Odetas gulbja plivināšanos un Akteona sasiešanu mezglā. Taču visinteresantākie izrādes fragmenti ir divi Trepļeva un Ņinas Zarečnajas dueti. Neko nepaziņojot, horeogrāfs tajos sajauc klasiskas pozīcijas ar riskantiem akrobātiskiem satvērieniem, salauztām modernām līnijām un vienkāršiem, teju sadzīviskiem žestiem. Tāda arī ir modernā deja, kādu „Kaijas dvēselē” pirms simts gadiem nostiprināja Kostja Trepļevs.

Laikraksts „Vedomosti”