LABĀKĀS KRIEVIJAS IZRĀDES LATVIJĀ


ZĒNI

Sergeja Ženovača skatuviskā kompozīcija,
pēc F. Dostojevska romāna „Brāļi Karamazovi” 9 daļām.
Teātra mākslas studija, Maskava
Izrāde - 2006.gada prēmijas „Zelta Maska”
nominante divās kategorijās:
„labākais režisora darbs” un „labākā mazās formas izrāde”.


Kompozīcija un režija - Sergejs Ženovacs.
Māksliniece - Marija Utrobina.
Gaismu mākslinieks - Jevgenijs Vinogradovs.

Aktieri: Aleksandrs Koručekovs, Andrejs Šibaršins, Sergejs Pirņaks, Aleksejs Vertkovs, Marija Šašlova, Anna Rudj, Tatjana Volkova, Tatjana Vasiļkina, Olga Kalašņikova, Mirjama Sehona, Maksims Ļuķikovs, Aleksandrs Lutoškins, Grigorijs Služiķeļs, Tihons Kotreļevs, Aleksandrs Oblasovs, Sergejs Kačanovs, Sergejs Abroskins.

Izrādes garums: 1 stunda 50 minūtes, bez pārtraukuma.

PAR TEĀTRI
Krievijas teātra mākslas akadēmija (KTMA) - 2004./2005.gada sezonā, pamatojoties uz kritiķu spriedumiem, kļuva par būtiskāko teatrālo notikumu vietu Maskavā. Tieši tur notika Sergeja Ženovača vadītā izlaiduma kursa izrādes. Vasarā darbnīcas izrādes piedalījās VI starptautiskajā A.Čehova vārdā nosauktajā teātru festivālā. Arī izrāde „Zēni” tika iekļauta festivāla „Zelta Maska” (2005) ārpuskārtas programmā, piedalījās Krasnojarskas festivālā „Sibīrijas tranzīts”, bet VI starptautiskajā jauno teātru festivālā „Varavīksne”, izrāde tika apbalvota ar diplomu „Labākā izrāde uz lielās skatuves”. Trešajā starptautiskajā teātra skolu festivālā Varšavā, izrāde ieguva žūrijas balvu, bet Nikolaja Iļjiča Sņegirjova lomas atveidotājs Aleksejs Vertkovs - prēmiju par labāko vīrieša lomu. Izrāde „Zēni” Korejā, starptautiskā teātru festivālā pārstāvēja Krievijas teātra mākslas sadaļu, kā arī piedalījās VI starptautiskajā Ziemassvētku mākslas festivālā Novosibirskā. Par izrādes režiju, Sergejs Ženovačs apbalvots ar prēmiju „Kristāla Turandota”.
Balstoties uz aktieru-režisoru kursu, 2005.gadā tika izveidots teātris - „Teātra mākslas studija”. Sergejs Ženovačs kļuva par tā māksliniecisko vadītāju. Citas studijas izrādes - «MARIENBAD» un „Kā jums tas patīk” - ar lieliem panākumiem tiek demonstrētas uz Maskavas skatuvēm. 2006.gada pavasarī, Sergeja Ženovača interpretējumā, notika pirmizrāde „Vārgā dzimta”, kuras pamatā ir Nikolaja Ļeskova prozas motīvi.

PAR REŽISORU
Sergejs Ženovačs - režisors, pedagogs, Krievijas teātra mākslas akadēmijas (KTMA) režijas katedras vadītājs. Pabeidzis Krasnodaras kultūras institūta režijas fakultāti. 1983.gadā iestājās Valsts teātra mākslas institūta režijas fakultātē, P.Fomenko kursā.
Laika posmā no 1988. līdz 1991.gadam Sergejs Ženovačs - teātra-studijas „Cilvēks” režisors. No 1991. līdz 1998.gadam strādāja teātrī uz Mazās Bronnas ielas, iestudēja izrādes: „Karalis Līrs”, „Dzelme”, teatrālu triloģiju pēc M.Dostojevska romāna motīviem „Idiots” un citas. Turpinot darbu KTMA, uzvedis izrādi pēc N.Gogoļa lugas motīviem - „III pakāpes Vladimirs”, U.Folknera „Troksnis un niknums” un citas. Kopā ar Maskavas teātra „P.Fomenko darbnīcu”, iestudēja izrādi pēc I.Turgeņeva lugas motīviem „Mēnesis laukos”. Pēdējo gadu laikā Sergejs Ženovačs Mazajā teātrī ir iestudējis A.Gribojedova lugu „Prāta posts”, Moljēra „Iedomu slimnieks”, A.Ostrovska „Taisnība - labi, bet laime labāk”, pagodināts ar prēmijām: nacionālā teātra prēmija „Zelta Maska” - speciālā žūrijas balva „Par labāko ansambli”, prēmija „Sezonas nagla” kā labākā 2002.-2003.gada sezonas izrāde. Par izrādi „Taisnība - labi, bet laime labāk” S.Ženovačs saņēma arī Krievijas Federācijas Valsts prēmiju. Lielus panākumus ir guvusi viņa pēdējā A.Čehova Maskavas Dailes teātrī iestudētā izrāde „Baltā gvarde”, kas balstīta uz M.Bulgakova darbu motīviem. Kopš 2001.gada Sergejs Ženovačs ir Krievijas teātra mākslas akadēmijas režijas katedras apvienotās režisoru un aktieru apmācību darbnīcas mākslinieciskais vadītājs. 2005.gadā, nominācijā „Par ieguldījumu teātra pedagoģijas attīstībā”, S.Ženovačs ir ieguvis Staņislavska prēmiju „Par studijas gara atdzimšanu”. 2006.gadā Sergejs Ženovačs saņēmis nopelniem bagātā Krievijas Federācijas mākslas darbinieka nosaukumu.

PAR IZRĀDI
„Zēni” - īpaša sižeta līnija romānā „Brāļi Karamazovi”. Sergeja Ženovača izrādē ģimnāzisti iziet ceļu no nežēlīgas vienaudža Iļjas Sņegirjova rīcības līdz kristietiskai līdzcietībai.

„Par impulsu izrādes „Zēni” radīšanai kļuva mana vizīte Staraja Rusā. Šī pilsēta ir kalpojusi par prototipu Skotoprigonjevskai - vietai, kur notiek romāna „Brāļi Karamazovi” darbība. Es staigāju pa pilsētu, tikko bija pārstājis līt lietus un uz ceļiem izveidojās peļķes. Un pēkšņi es pamanīju man pretim nākam deviņu līdz divpadsmitgadīgu puišeļu kompāniju. Tie bija sastājušies līnijā, turoties viens otram pie pleciem, apejot peļķes un nepārraujot savu ķēdi - savu puicisko brālību. Un es uzreiz sapratu kā jāveido „Zēni”. Apsēdos un pāris nedēļu laikā uzrakstīju kompozīciju. Un uzreiz atradās gājiens - zēniem visu laiku jāatrodas uz skatuves, lai mūsu acu priekšā ar viņiem norisinās visas pārmaiņas un viņi izietu ceļu no naida līdz mīlestībai”.
Sergejs Ženovačs, intervija laikrakstam „Kultūra”

Uzsākot darbu pie „Zēniem”, Ženovačs ir uzņēmies riskantu izvēli: vēl sentimentālākas un vietām pat atklāti eksaltētas ainas Dostojevska daiļradē ja arī ir atrodamas, tad ar lielām grūtībām. Kā tikt galā ar tik lielu emociju pārpilnību un šai jūtu straumē netikt aizrautam? Ženovačs ir izvēlējies uzvest sentimentāli sistematizētu izrādi un nebūt neraizējās par apjūsmoti eksaltēto saturu. Sekojot izrādes attīstībai, pamazām saproti, ka no romāna izrautās ainas pašas no sevis savijas kādā vienotā evaņģēliskā stāstījumā par mirušo augšāmcelšanos - sākot ar naidu un nobeidzot ar vispārēju mīlestību un masveida brālību… Suns vārdā Perezvon, Dostojevska romānā ir pieminēts tikai dažās epizodēs, bet Ženovačs izrādē to padarījis par pilntiesīgu personāžu. Šī kucēna sajūsma ar izkārto un no uzcītības miklo mēli, šīs pārspīlētās ilgas pēc maiguma un mīlestības lielā mērā kļūst par izrādes metaforu. Šķiet, ka Ženovačs nav apveltīts ar veselīgu ironiju pret Dostajevska sentimentalitāti, viņam pat ir sveša veselīga pretošanās sajūsmai, kas kautrīgai cilvēka dabai loģiski būtu raksturīga.
Laikraksts „Avīze”

„Absolūti negaidīts notikums, pārfrāzējot Dostojevski - nav mūsu laikmeta notikums. Un, godīgi sakot, Ženovačs - vienīgais, kurš varēja, pirmkārt, pievērst uzmanību šādam sižetam, noticēt tā teatrālismam, un otrkārt, vai pat treškārt - iemācīt aktieriem izrunāt mūžīgas vērtības kā vārdus, kuri nāk no pašas sirds.”
Laikraksts „Neatkarīgā avīze”

”Vērojot šo kvalitatīvo un gudro izrādi, vēl reizi pārliecinies, ka Krievijas teātra skola vēl joprojām ir viena no labākajām pasaulē.”
Marina Davidova „Izvestija”

”Iespējams, ka mūsdienu jaunajai paaudzei „Zēnu” atmosfēra kļūs par garīgu un teatrālu orientieri”.
Laikraksts „Kultūra”