Antons Čehovs
TĒVOCIS VAŅA
Izrāde veidota sadarbībā ar mākslas festivālu
“Ķiršu mežs”, pēc Bosco di Ciliegi pasūtījuma.
|
Režisors inscenētājs - Mindaugas Karbauskis.
Mākslinieki inscenētāji - Oļegs Šeincis, Aleksejs Kondratjevs.
Kostīmu māksliniece - Svetlana Kaļiņina.
Komponists - Giedrus Puskunigis.
Gaismu mākslinieks - Damirs Ismagilovs.
Aktieri:
Oļegs Tabakovs, Marina Zudina, Jana Sekste, Olga Barnet, Boriss Plotņikovs, Dmitrijs Nazarovs, Sergejs Beļajevs, Nataļja Žuravļova, Aleksandrs Jacenko.
Izrādes garums 2 stundas 45 minūtes
 Laiks piesātināts ar kaut kādu neiedomājamu, nē, absolūti ikdienišķu un nepārspīlētu mieru, ar tādu mirstīgu mieru, kurā laika vairs nebūs. Pateicoties tam arī ir tik pamatīga šī lielā, gaišā māja ar verandu, ar logiem, kuri līdz pat vēlam rudenim ir pilnībā atvērti, līdz brīdim, kad ziemas gaidās jāuzstāda slēģi. Šī miera noskaņās nav nepieciešams mainīt dekorācijas un šis konstruktīvais askētisms vairāk nekā jebkura teatrālā metafora, stāsta par laika uzbūvi. Visā šīs izrādes uzbūvē dzirdamas gan atturība, gan vēss jebkāda patosa un sentimentālas klaigāšanas trūkums, kurus tik ļoti Ziemeļeiropas dzejā un ainavās mīlējis Josifs Brodskis.
Laikraksts “Krievijas avīze”
|
Režisors, izvairoties no skarbā tiesneša lomas, ar neviltotu interesi vēro kādas nelielas Krievijas vidienes muižas iedzīvotāju sejas. Mindaugas Karbauskis izrādījās tik ļoti kautrīgs, ka visas izrādes laikā pat neiedrošinājās pārkāpt Voinicku īpašumu robežas. Tā ir pavisam sveša, jau sen pagājusi dzīve, un mums ir dota iespēja tikai ar vienu aci caur nama logu to pavērot. Ar neviltotu interesi uzlūkot pavisam vienkāršus, neko īpašu neizsakošus cilvēkus un turpināt savas gaitas. Dažubrīd logs plaši atveras, ļaujot mums noklausīties svešas sarunas, bet pēc minūtes tas strauji aizcērtas, bet arī tad mums nav nepieciešams surdotulkojums, jo no daktera Astrova lūpām ļoti skaidri varam nolasīt frāzi, ka cilvēkā visam jābūt brīnišķīgam - sejai un …
Laikraksts “Avīze”
|
Šajā uzvedumā ir jūtami harmonisks samērīgums, skaidrība un tīrība. Karbauska „Tēvocis Vaņa” ir kluss un sapņains.
Interneta portāls “Gazeta.ru”
|
Būtiskākais, ko šis “Tēvocis Vaņa” sniedz skatītājiem: māka neviltoti strādāt ar dzīves īstenību, cauri tai izvijot savu īpašo, māksliniecisko taisnību, kas cilvēkus priecē ar eksistenci vien - un nav pat būtiski par ko runā rakstnieks, mākslinieks, aktieris, režisors un citi. Daudzas nianses šajā izrādē ir izdomātas patiesi un ar gaumi - ar priecīgu un pateicības pilnu attieksmi pret dzīvi. Dzīves gudrība jūtama katrā ainā: mierīgā, sevi nenomokošā neirastēnijā, darbīgā - jā, bet nepārspīlēti, neļaujot darbīgumam ar sevi aizsegt visu pārējo. Un vēl: šeit izpaužas ļoti patiesa un skaista mīlestība pret lieliem uzdevumiem. Šī izrāde nekautrējas no sava nozīmīguma, te viss tā arī bija ieplānots.
Laikraksts “Ziņu laiks”
|
|
|
|
)
)
)
)
)
)
