Laime – Zelta maskas laureāte

Līvija DŪMIŅA

Sanktpēterburgas Aleksandras teātrī Andreja Mogučija iestudētā Laime kļuvusi par labāko 2010./2011. gada sezonas lielās formas dramatiskā teātra izrādi Krievijā. Lielā forma šajā gadījumā nozīmē milzīgu vērienu, jo pat A. Čehova Maskavas Dailes teātra skatuves tehniskās iespējas bija par knapām, un šā iemesla dēļ Latvijai Laimi diemžēl neredzēt. Tādēļ arī es Russian Case programmā ietverto izrādi skatījos mazliet īsinātā versijā, taču iespaids vienalga ir grandiozs.

Eiropas teātra balvas Jaunā teātra realitāte laureāts Andrejs Mogučijs kopā ar Konstantīnu Fiļipovu izrādes scenāriju sacerējuši pēc Morisa Māterlinka darbu motīviem, par pamatu ņemot simbolisko pasaku lugu Zilais putns. Tādēļ fakts, ka Laimes viesizrādes Maskavā notika uz leģendārā Dailes teātra skatuves, ir pat zīmīgs – tieši šeit 1908. gadā notika Māterlinka Zilā putna pirmiestudējums Konstantīna Staņislavska režijā.

Viens no izrādes trumpjiem ir tās mūsdienīgā valoda, mākslinieka Aleksandra Šiškina no masu kultūras smeltā vizualitāte, kuras kodus izrādes mērķauditorija atpazīst. Aktieri, ietērpti maskās un dabiskās ķermeņa formas krietni palielinošos kostīmos, līdzinās leļļu animācijas tēliem. Izrādes laikā izģērbjoties, nometot lieko, tēli kļūst cilvēcīgāki. Tā izrādes vēsts, pakota spilgtā, krāšņā, brīnumiem pilnajā pasakas vizuālajā valodā, pamazām iegūst minorīgākus toņus, neuzbāzīgi, bet gudri izausta cauri, māca un atgādina, kas labs un kas ļauns, ka laime ir mīlēt, bet mīlēt nozīmē spēt atteikties otra labā. Izrādes autori fantāzijas augsto lidojumu piezemē ar bērniem pazīstamām situācijām iz reālās dzīves – video redzams ātrās palīdzības auto, vectēvs, dīvānā zvilnēdams, skatās futbolu. Bet zilais putns Laimes bērniem jāmeklē tāpēc, ka no tā atkarīga grūtnieces mammas dvēsele-dzīvība – viņu Vecgada vakarā aizved uz slimnīcu, kur guļ, pieslēgta visādiem medicīniskiem aparātiem. Mitilai jāizcīna grūta cīņa pašai ar sevi, jo ļoti nav gribējusi brālīti (viņas neizpratnes pilnais jautājums, kāpēc vecāki nekad nekonsultējas ar bērniem, zālē rada atsaucīgu murdoņu). No Māterlinka lugas Aklie Mogučija izrādē tieši ienākuši seši neredzīgie teicēju lomā. Zilais putns un Aklie sasaucas Laimē īstenotajā domā, ka redzēt var tikai, guļot, jo bērnu dvēseles pieaug sapņos, iepazīstot gaismas un tumsas valstību.

Laime ir savdabīgs totālā mākslas darba (gesamtkunstwerk) paraugs, kurā vienotā veselumā apvienotas dažādas mākslas formas – opera, animācija, cirks, kino, dramatiskais teātris, ēnu teātris, leļļu teātris –, radot teatralitāti pārākajā pakāpē labākajā šā vārda nozīmē. Tā ir izrāde-svētki, izrāde kā piedzīvojums, kas nebeidz pārsteigt arī pieaugušos.

Zelta masku par šo darbu saņēma mākslinieks Aleksandrs Šiškins. Balvai bija izvirzīts arī Andrejs Mogučijs režisora kategorijā, gaismu mākslinieki Aleksandrs Kuļešovs un Igors Fomins, kā arī Janīna Lakoba par Mitilas lomu, ko aktrise spēlē patiesi virtuozi.

FANTĀZIJAS SPĒKS UN VARA. Andreja Mogučija izrāde apvieno dažādas mākslas formas, piedāvājot vērienīgu piedzīvojumu gan bērniem, gan pieaugušajiem