Šekspīra Līrs un PSRS

Līvija DŪMIŅA

Konstantīna Bogomolova izrāde Līrs. Komēdija, kura iestudēta Sanktpēterburgas teātrī Prijut komedianta, piedāvā tādas intelekta un fantāzijas dzīres, kādas Latvijas teātrī neesmu piedzīvojusi. Viesizrāde Maskavā notika Zelta maskas programmas Russian Case ietvaros. Konstantīna Bogomolova – aktīva Krievijas politiskā režīma opozicionāra – fantāzija un līdzekļi tās iedzīvināšanai uz skatuves veido provokatīvu, ironiski asu, varbūt kādam pat šokējošu skatu uz vēsturi un šodienu.

Līrs. Komēdija ir melna un groteska traģikomēdija. Režisors attīsta Šekspīra laika teātra tradīciju, ne tikai sieviešu lomas liekot spēlēt vīriešiem, bet vīriešu lomas iedalot sievietēm. Tas nebūt nav pašmērķīgs gājiens, tādējādi viņš varu atbrīvo no konkrēta dzimuma identitātes, uzsverot tās hermafrodīsko dabu, kuras izpausmes atgādina klaunādi, bet klauni un PSRS vadība taču nav izdomāta tēma... Bogomolova  Līrs ir uzsvērta spēle, fantastiska alternatīvā vēsture, kur uzšķērstais Kornvels  staigā pa skatuvi ar sardeļu mudžekli uz vēdera un atsakās ēst, jo nav taču jēgas. Kur Reganai kā grūtniecības zīme aug nevis vēders, bet kupris, un Glostera acu izduršana ar štoparu un tai sekojošā šķidruma izlīšana tievā strūkliņā pa caurulīti, piestiprinātu virs auss, pat raisa vēlēšanos novērsties. Kur Edgars un Līrs no gāzes kameras iznāk kā no labas uzdzīves. Izrādes skaņu celiņā savietojas gan romances, gan padomju repertuāra dziesmas, gan vācu Rammstein.

Konstantīns Bogomolovs Šekspīra traģēdijas darbību pārcēlis uz Otrā pasaules kara laiku, lielākoties PSRS. Uz skatuves ķieģeļu krāsas sienu imitācija atgādina Kremli. Režisors savus spēles noteikumus piesaka jau pirmajā ainā – iestudējuma dalībnieki, nostādīti rindā kā tribīnē, stīvi māj tautai un skatītājs tiek iepazīstināts: PSRS galva Līrs, Georgijs Maksimilianovičs Albānijs un viņa sieva Gonerila Lirovna Albānija, armijas ģenerālis Semjons Mihailovičs Kornvels un viņa sieva Regana Lirovna Kornvela (viesizrādē spēlēja režisora dzīvesbiedre Darja Moroza, taču lomu iestudējusi arī bijusī rīdziniece Jana Sekste), Kordēlija Lirovna Līra, Eiropas sūtnis Zaratustra (spēlē bijusī Rīgas Krievu teātra aktrise Tatjana Bondareva), rakstnieks Samuils Jakovļevičs Glosters (vārds, tēva vārds un izcelsme iedvesmas avotā ļauj sazīmēt Samuilu Maršaku), viņa likumīgais dēls, ebrejs Edgars un viņa ārlaulības dēls, krievs (no mātes puses) Edmunds. Tas nozīmē, krievs Edmunds vēršas pret pusbrāli un tēvu – ebrejiem. Līra jaunākā meita Kordēlija, ko apprec Zaratustra, dodas uz Vāciju, lai vēlāk no turienes vadītu uzbrukumu māsām,  kad Līrs un Glosters ieslodzīts psihiatriskajā slimnīcā.

Izcila Līra lomā ir Roza Hairuļina. PSRS līdera leksika ir mātes vārdiem pārbagāta, krūtis klāj ordeņi. Bogomolova versijā Līrs atdod varu meitām, jo ir slims ar vēzi un tādējādi ļaundabīgā audzēja metastāzes kļūst par varas/diktatūras metaforu. Turklāt varas nodošanas akcija sacerēta ļoti ironiska – noklausījies Gonerilas un Reganas mīlestības apliecinājumus, Līrs ar mikrofona palīdzību imitē seksa aktus, izmantojot erotisko gumijas lelli, kas izkrāsota kā valsts karte. Precīzāk un tiešāk pateikt to, ko šīs valsts galva dara ar savu valsti, laikam nav iespējams.

Bogomolova Līram ir gredzenveida kompozīcija, tā beidzas ar izrādes sākumā vēroto situāciju – dzīru galdu padomju stilā ar vinegretu, Olivjē salātiem, šņabi un konjaku. Režisors augšāmceļ mirušos, jo diktatūra šajā valstī nav nogalināma. Kā elles loks, no kura nav izejas. Bogomolovs, Šekspīru papildinot ar Nīčes tekstiem, runā par totalitāru varu, līdzās liekot Hitlera un Staļina režīmus un holokaustu tiem pa vidu.

Izskaņā Edmunda un Kordēlijas skūpstu pavada Tatjanas Bondarevas runāts Nīčes Zaratustras (Par spoku un mīklu) monologs par ganu, kuram mutē iekodusies melna čūska, un viņš nokož rāpulim galvu, lai atbrīvotos no tā. Kā gans čūskai nokož galvu, Edmunds Kordēlijai – mēli. Karš ir uzvarēts, ļaunums ir mūžīgs.

Šekspīrs varbūt kapā griežas otrādi, bet ir vērts ko tādu redzēt.

MĪLĒT VALSTI. Konstantīna Bogomolova izrādes Līrs (Roza Hairuļina) atvadās no savas valsts, kas iemiesota piepūšamajā gumijas lellē no seksšopu arsenāla