Jevgeņija Vahtangova teātris, Maskava

Antons Čehovs

TĒVOCIS VAŅA

Režisors: Rims Tumins

Rima Tumina izrādē «Tēvocis Vaņa» nav Čehovam raksturīgās sadzīves, bet ir tikai viņa simboli. Šeit Voiņickis izsauc no miglas aizgājušo cilvēku pagātnes rēgus, lai saprastu, kurā brīdī viņš pieļāvis kādu kļūdu, kurā brīdī dzīve sākusi ripot lejā pa nogāzi un vai iespējams to pārspēlēt vēlreiz no baltas lapas. Viņš pat aizmirstas un sāk uztvert šos rēgus par cilvēkiem. Viņš šauj uz Serebrjakovu, bet tas nāk pretī, izpletis rokas. “Netrāpīju,” - brīnās Voiņickis. Viņš mēģina apskaut Jeļenu Andrejevu, bet tā izvairās no viņa ar riebumu – kā rēgs, kam metas nelabi no cilvēcīgas dvēseles. Beigās rēgi no jauna izgaist miglā, paņemot līdzi arī pašu mediju. Voiņicki tēlo Sergejs Makoveckis. Šis izcilais aktieris, iznākot uz skatuves, izskatās gatavs visam. Un tomēr pārņem mulsums redzot, kā finālā Voiņickis sastingst skatuves vidū. Soņa ar varu atver viņam acis un uzstiepj smaidu uz sastingušās sejas. Un viņš kāpjas atpakaļ un arī pazūd pagātnē. Vahtangova teātris, kas ir viens no valsts vadošajiem teātriem, ar slavenā lietuviešu režisora Rima Tumina ierašanos sācis jaunu dzīvi. Divu gadu darba laikā viņš šeit uzvedis vairākas svarīgas izrādes, bet “Tēvocis Vaņa” ir pati neparastākā. Tumina izrāde burtiski tam arī paredzēta, lai demonstrētu Vahtangova skolas “fantastiskā reālisma” tradīcijas, kas reizēm kalpojusi kā mākslinieciska opozīcija Maskavas Mākslas akadēmiskā teātra “pārdzīvojumu skolai”. Un šo skolu sacensībā Tumins savu sāncensi sakauj ar viņu pašu ieroci – Čehovu.